Vakances Tavs mīļākais blogs

November 10, 2015

Vai Jūsu ikmēneša rēķini Jūs nomāc?

Filed under: Gudrības,Raksti — Tags: , — Askolds @ 6:54 am

Vai Jums ir grūtības izveidot budžetu? Mūsdienu sarežģītajā finanšu situācijā, miljoniem cilvēku saskaras ar pieaugošiem rēķiniem un augstām dzīvošanas izmaksām. Ir pienācis laiks cīnīties pretī un pārņemt kontroli pār savām finansēm, dzīvojot zem saviem līdzekļiem!

Galvenais nosacījums, lai noturētos virs ūdens, ir vienkāršs – iztieciet ar mazāk nekā Jūs nopelnāt, un vienmēr atlieciet naudu ārkārtas situācijām. Mūsdienu pasaulē ar zemu darba drošību un biežiem neparedzētiem izdevumiem, tas ir pārsteidzoši, cik daudzas ģimenes dzīvo no algas līdz algai ar mazāk nekā viena mēneša izdevumiem, kas atvēlēti ietaupījumiem. Tas ir ļoti bīstami; ideāli katrā mājsaimniecībā ir nepieciešami iekrājumi vismaz sešu mēnešu izdevumu apmērā, kam var viegli piekļūt ārkārtas situācijā. Bet kā lai vidusmēra cilvēki ar zemu algu iekrāj pietiekami daudz naudas? Atbilde ir – dzīvojot zem saviem līdzekļiem!

Ikviens vēlas ietaupīt naudu, ja viņi to var, un kur viņi var un tas kļūst arvien svarīgāk, kad finanses ir ierobežotas, tāpēc, lai palīdzētu Jums to izdarīt, šeit ir padomi, ko ņemt vērā.

  1. Vēloties veikt lielu pirkumu, izvērtējiet, vai Jums tiešām to vajag! Izklausās dīvains veids, kā ietaupīt naudu, bet, ja Jums ir sava garāža, bēniņi un virtuves skapīši, iespējams, pilni ar lietām, kuras pēc Jūsu domām Jums ir nepieciešamas, bet, kuras Jūs esat lietojis tikai vienu vai divas reizes, Jums nevajag vēl. Ja Jūs esat pārliecināti par šīs preces nepieciešamību, neskrieniet uzreiz uz tuvējo veikalu, lai to iegādātos. Lai ietaupītu, Jums ir nepieciešams atrast vislabāko pieejamo cenu par šo preci.
  2. Mums visiem ir nepieciešams atjaunot vai nomainīt apģērbu, bet labākais veids, kā iegādāties kvalitatīvu apģērbu par zemām cenām, ir iegādāties to ārpus sezonas. To var būt grūtāk to izdarīt ar bērnu apģērbu, jo viņi pastāvīgi aug, bet noteikti ir labs veids, kā ietaupīt naudu. Noteikti ir labāk pirkt labākas kvalitātes apģērbu, kas kalpos ilgāk ārpus sezonas nekā zemākas kvalitātes apģērbu sezonā par to pašu cenu.
  3. Lietojiet internetu, lai meklētu labāko piedāvājumu par visiem finanšu produktiem, kas Jums ir, piemēram, auto apdrošināšanu, mājas apdrošināšanu utt. Ir daudz cenu salīdzināšanas vietņu, un Jūs varat ietaupīt ievērojamu naudas summu, darot to regulāri, piemēram, ik pēc sešiem mēnešiem.

Neiepērcieties prieka pēc! Pērciet to, ko vēlaties, un kas ir nepieciešams, bet ne tikai lietas, kas piesaista skatienu un ko Jūs nekad neizmantosiet.

October 7, 2015

Gudrības par veselību, kuras apstiprinājusi zinātne

Filed under: Gudrības — Tags: — Askolds @ 4:09 am

Ikvienam vecmāmiņa kādreiz ir kaut ko teikusi par veselību — uz nobrāzumiem jāliek ceļmallapa, jāļauj sunim laizīt rētas, tad ātrāk sadzīs, un tā tālāk.

Grūti iedomāties, ka šīs vecmāmiņu runas var kaut kā pamatot, taču izrādās, ka bieži tautas gudrības saskan ar to, ko tikai vēlāk nosaka zinātne. Piemēram…

Garoza ir barojošākā maizes daļa

Garoza dainās saistās ar sērdienīšiem jeb bārabērniem, bet sakāmvārdos saistās ar grūtu darbu (“Maize bez garozas” – labums bez pūliņiem). Tomēr ne velti garoza ir tā daļa maizes, kuru vecmāmiņas neļaus neapēst.

To apstiprina arī dažādi pētījumi, piemēram, kāds Vācijā veikts pētījums noskaidroja, ka maizes garoza ir pārpilna ar antioksidantiem, kas organismam palīdz atvairot vēža šūnas.

Vainīgā viela ir pronil-lizīns, kas atrodams garozā astoņas reizes lielākos apjomos, nekā pārējā maizes daļā. Turklāt pētījumā tika noskaidrota vēl kāda lieta — “tumšākajās” maizēs, t.i., rudzu un rupju kviešu, šī veselībai noderīgā antioksidanta ir vēl vairāk. Kas tikai apstiprina to, ka rupjmaize ir jāēd, lai tu augtu liels.

August 25, 2015

Acteki

Filed under: Gudrības — Tags: — Askolds @ 1:02 pm

Acteki slepkavo, bet arī skolo bērnus:

Acteki

Pirms Kortesa un viņa kompānijas iekarojumiem abās Amerikās, Acteki pārvaldīja Meksikas centrālo daļu, tomēr esot diezgan necivilizēti dažās lietās, kas skāra viņu reliģiju. Viņi regulāri saviem dieviem, lai izlūgtos lietu un tamlīdzīgus labumus, upurēja ne tikai cilvēkus, bet arī bērnus, pie tam visnotaļ bieži, jo cilvēku upurus vajadzēja katrā no Acteku kalendāra 18 mēnešiem. Bet kopumā viņu attieksme pret bērniem bija diezgan laba…

Visiem acteku bērniem, kurus neupurēja par labu kādai dievībai, bija obligāta skološanās. Šis prieks negāja garām pat vergu vai nabago atvasēm. Obligātā izglītība bija acteku izgudrojums, jo, piemēram, ASV obligātā izglītība ieviesta 19. gadsimtā.

Turklāt acteku skolas bija specializētas – audzināja, piemēram, nākamos kareivjus, tirgotājus un priesterus. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī disciplīna šajās skolās tika uzturēta interesantos veidos – lūpu durstīšana meļiem, savažošana klaidoņiem, bet vienkārša nepaklausība draudēja ar spīdzināšanu virs ugunskura, kurā iemestas piparu pākstis (tam vajadzētu vismaz nedaudz dedzināt).

Acteku demokrātiskā skološana ir tik iespaidīga tieši tāpēc, ka viņu impērija bija viena no brutālākajām civilizācijām, kas pastāvējušas pasaules vēsturē.

March 17, 2015

Vistas zupa pret saaukstēšanos

Filed under: Gudrības — Tags: , , — Askolds @ 7:20 am

Kad esi saaukstējies un viņu tracini ar savu šņaukāšanos, vecmāmiņa (nu, vai mamma) tevi sabaro ar vistas buljonu vai zupu. Tu izgulies un no rīta jūties daudz labāk. Skaidrs, ka vistas zupas dēļ, un to pašu saka arī pētījumi.

It kā jau varam saprast, kāpēc vistas zupa palīdz. Barojoša, parasti papildināta ar sīpoliem un selerijām, bet, galvenais, arī karsta. Vārdu sakot — vistas zupa ir tipisks ēdiens, kuru ēst, kad esam saslimuši.

Taču ir iespējams arī paskaidrot arī kādēļ vistas zupa ir tik laba pret saaukstēšanos. Vistas zupas sastāvdaļas organismā izsauc paātrinātu gļotu attīrīšanos, turklāt vistas gaļas produktos ir atrodams cistīns, kas ir ļoti līdzīgs acetilcistīnam, kuru parasti nozīmē pret bronhītu un elpceļu infekcijām, kas praktiski vistas zupu padara par *zālēm*, pie tam ļoti gardām.

February 3, 2015

Kāpēc cilvēki saaukstējas?

Filed under: Gudrības,Izklaide — Tags: , — Askolds @ 12:03 pm

To, protams, sauc par saaukstēšanos, bet, pie velna, saaukstēšanos izraisa vīrusu infekcijas, nevis laikapstākļi. Taču lielākā daļa cilvēku tāpat zina, ka, aukstā laikā izejot ārā, mēs riskējam saaukstēties. Kāpēc tā?

Protams, ka cilvēki reti saaukstējas vasarā, taču to var izskaidrot arī ar to, ka ziemā vīrusiem ir vieglāk izplatīties (cilvēki biežāk dzīvojas iekštelpās). Tāpēc kāda zinātnieku grupa Velsā izdomāja reizi par visām reizēm pārliecināties, ka pie saaukstēšanās bieži ir vainojams tieši aukstums.

Eksperiments bija šāds: pusei no 180 dalībnieku bija 20 minūtes jāsēž ar kājām aukstā ūdenī. Pa nākamo nedēļu no otrās eksperimenta puses, kurai nebija jādara nekas, bija salimuši tikai 9 procenti, bet no tiem 90 nabadziņiem, kurus mocīja ar aukstu ūdeni, saaukstējās vesela trešā daļa.

Izskaidrojums bija šāds: saaukstējoties saraujas deguna asinsvadi, kas piegādā baltos asinsķermenīšus cīņai ar vīrusiem. Tātad, ja kāds jau nēsā vīrusu, bet tiek pakļauts aukstumam, tad vīrusi atdzisušajā ķermenī var ātri vien savairoties kā truši.

« Newer PostsOlder Posts »

Powered by WordPress