Vakances Just another WordPress weblog

June 11, 2015

Ludzas pilskalnā arheologiem vēl daudz ko pētīt

Filed under: TV,Video — Tags: , — Askolds @ 11:57 am

Spītējot pirmajai šā rudens vētrai, centimetru pa centimetram rūpīgi atklājot zemes slāņus arheologi mēģina ierakties dziļāk Ludzas pilskalna dzīlēs, lai iegūtu senvēstures liecības. Pirmie izpētes darbi tika veikti jau pagājušā gada jūnijā. Pilskalnā ainava netiek postīta, jo pateicoties Hamburgas pētnieku modernajai tehnikai, pētījumi tiek veikti dažādos nelielos urbumos, kuros atrodas interesanti atradumi. Šajos urbumos tiek atrastas gan zivju zvīņas un asakas, keramikas lauskas, gan koka detaļas. Arheologiem tas bija patīkams pārsteigums, ka tika atrastas koku konstrukciju atliekas, jo iepriekš priekšpils daļā esot bijusi lauksaimniecībā izmantojama zeme. Neviens no viņiem nebija uzdrošinājies cerēt, ka tiks atrastas, kādas koku konstrukciju paliekas, kur nu vēl tik labi saglabājušās. Priekšizpētes darbus noslēdzot parakstīts sadarbības līgums starp Ludzas novada pašvaldību un Hamburgas Universitāti par arheoloģiski vēsturisko pētījumu veikšanu Ludzas pilskalnā, baznīckalnā un odu kalnā. Iespējams nākamajā vasarā Ludzas pilskalnā jau plašākā apjomā turpināsies arheoloģiskie izrakumi, kas atklās daudz neizzinātu vēstures liecību.

May 10, 2015

Purvā cerēja atrast tanku, bet atrada traktoru

Filed under: Notikumi,Video — Tags: , , — Askolds @ 10:23 am

Krievijā, Pleskavas apgabalā vietējie arheoloģijas un vēstures entuziasti cerēja atrast tanku. Pārbaudot vietējo stāstīto leģendu, par to ka kādā purvā esot nogrimis otrā pasaules kara laika tanks. Tomēr izrādījās ka purvā nogrimušais priekšmets nebūt nav tanks, bet gan ļoti rets traktors, kurus ražoja līdz 1941. gadam. Izvelkot šo pagātnes relikviju no purva izrādījās, ka tas ir teicamā stāvoklī, pat degvielas bāka bija pilna. Traktoram nebija nekādu bojājumu un to pat korozija nebija skārusi. Lai arī savā laikā šāda tehnika tika ražota ar vērienu tomēr līdz mūsdienām šādi eksponāti ir ļoti nelielā skaitā saglabājušies. Interesanti, ka šis traktors ir kaut ko aiz sevis vilcis, pirms nogrimis purvā. Par to liecina traktora aizmugurē piestiprinātā dzelzs trose, bet ko tieši to atliek tikai minēt. Visticamāk tas varēja būt visu meklētais tanks, tomēr to diez vai izdosies atklāt. Pēc traktora savešanas kārtībā tas tiks izstādīts muzejā.

April 15, 2015

Pasaulslavena dziesma

Filed under: TV,Video — Tags: , — Askolds @ 6:49 am

Pasaulslavena dziesma, kuru izpildītāji tās ienīst:

Liela daļa izpildītāju nonāk slavas saulītē ar vienu līdz trijām mežonīgi populārām dziesmām. Dažreiz šīs dziesmas to maģiskās pievilcības dēļ apaug ar leģendām, bet citreiz šos hitus aizēno mākslinieku tālākā daiļrade.

Lai tur būtu, kā būdams, bet nereti gadās tā, ka paši dziesmu izpildītāji šīs dziesmas ienīst.

Iemesli tam ir dažādi:

Led Zeppelin – Stairway To Heaven

Visiem patīk Led Zeppelin, un viņu *Stairway to Heaven* ir kaut kas līdzīgs “paaudzes himnai”. Gandrīz katrs viņu fans par *Stairway to Heaven* izsakās kā par kaut ko svētu. Nav svarīgi, vai šādi izteikumi ir pamatoti, taču skaidrs ir tas, ka tā ir pati populārākā Led Zeppelin dziesma un reizē arī viens no pamanākajiem notikumiem visas rokmūzikas vēsturē.

Dziesmu plašākai publikai izlaida 1971. gada albumā *Led Zeppelin IV*, un, kaut arī no tās, vismaz ASV, nekad neizdeva singlu, *Stairway to Heaven* bija pieprasītākā dziesma radiostacijās visus 70. gadus. Neviens saraksts ar “visu laiku labākajām dziesmām” nebūs pilnīgs, ja tajā neiekļaus Led Zeppelin grandiozo šedevru.

Bet ne visi ar dziesmu bija apmierināti. Roberts Plānts, Led Zeppelin solists, to ienīda tik ļoti, ka intervijās galu galā rezumēja savu attieksmi: “Es pārvērstos tukšā gaisā, ja man [to] vajadzētu dziedāt katrā uzstāšanās reizē.”

Lieta tāda, ka Plānts uzskatīja, ka viņiem ir arī daudz labākas dziesmas. Turklāt maniakālā apsēstība ar kuru fani nodevās tās izpētei, piemēram, meklējot jēgu dziesmu “apgriežot otrādi”, bija ne tikai nevēlama, bet stulba, jo tieši tās dēļ arī žurnālisti uzdeva viņiem stulbus jautājumus par šo dziesmu.

Plānts aizgāja pat tik tālu, ka solījās ziedot kādai radiostacijai, kas paziņoja, ka vairs nekad nespēlēs Stairway to Heaven – interesants fakts, ja atceras, ka tā ir pati slavenākā Led Zeppelin dziesma.

March 17, 2015

Vistas zupa pret saaukstēšanos

Filed under: Gudrības — Tags: , , — Askolds @ 7:20 am

Kad esi saaukstējies un viņu tracini ar savu šņaukāšanos, vecmāmiņa (nu, vai mamma) tevi sabaro ar vistas buljonu vai zupu. Tu izgulies un no rīta jūties daudz labāk. Skaidrs, ka vistas zupas dēļ, un to pašu saka arī pētījumi.

It kā jau varam saprast, kāpēc vistas zupa palīdz. Barojoša, parasti papildināta ar sīpoliem un selerijām, bet, galvenais, arī karsta. Vārdu sakot — vistas zupa ir tipisks ēdiens, kuru ēst, kad esam saslimuši.

Taču ir iespējams arī paskaidrot arī kādēļ vistas zupa ir tik laba pret saaukstēšanos. Vistas zupas sastāvdaļas organismā izsauc paātrinātu gļotu attīrīšanos, turklāt vistas gaļas produktos ir atrodams cistīns, kas ir ļoti līdzīgs acetilcistīnam, kuru parasti nozīmē pret bronhītu un elpceļu infekcijām, kas praktiski vistas zupu padara par *zālēm*, pie tam ļoti gardām.

February 3, 2015

Kāpēc cilvēki saaukstējas?

Filed under: Gudrības,Izklaide — Tags: , — Askolds @ 12:03 pm

To, protams, sauc par saaukstēšanos, bet, pie velna, saaukstēšanos izraisa vīrusu infekcijas, nevis laikapstākļi. Taču lielākā daļa cilvēku tāpat zina, ka, aukstā laikā izejot ārā, mēs riskējam saaukstēties. Kāpēc tā?

Protams, ka cilvēki reti saaukstējas vasarā, taču to var izskaidrot arī ar to, ka ziemā vīrusiem ir vieglāk izplatīties (cilvēki biežāk dzīvojas iekštelpās). Tāpēc kāda zinātnieku grupa Velsā izdomāja reizi par visām reizēm pārliecināties, ka pie saaukstēšanās bieži ir vainojams tieši aukstums.

Eksperiments bija šāds: pusei no 180 dalībnieku bija 20 minūtes jāsēž ar kājām aukstā ūdenī. Pa nākamo nedēļu no otrās eksperimenta puses, kurai nebija jādara nekas, bija salimuši tikai 9 procenti, bet no tiem 90 nabadziņiem, kurus mocīja ar aukstu ūdeni, saaukstējās vesela trešā daļa.

Izskaidrojums bija šāds: saaukstējoties saraujas deguna asinsvadi, kas piegādā baltos asinsķermenīšus cīņai ar vīrusiem. Tātad, ja kāds jau nēsā vīrusu, bet tiek pakļauts aukstumam, tad vīrusi atdzisušajā ķermenī var ātri vien savairoties kā truši.

Older Posts »

Powered by WordPress