Vakances

January 4, 2015

Kā cīnīties pret žagām

Filed under: Gudrības — Tags: , — Askolds @ 10:10 am

Jau pirms kādiem 2400 gadiem senie grieķi mēģināja ārstēt žagas, liekot žagotājam aizturēt elpu, skalot kaklu vai izraisīt šķavas. Taču dažiem vecmamma vai māmiņa ir likusi norīt karoti cukura. Varētu padomāt, ka tas ir tikai kāds placebo, bet… nē!

Karote cukura

Tas tāpēc, ka 1971. gadā Lielbritānijā veikti pētījumi rāda, ka cukuru patiešām var izmantot pret žagām. Karote cukura veiktajā pētījumā novērsa žagas 19 no 20 cilvēkiem – skaitlis, kas ir nedaudz par lielu, lai to “norakstītu” kā placebo, – turklāt dažos no šiem gadījumiem žagas bija ilgušas pat vairākas nedēļas.

Iemesls cukura efektivitātei žagu novēršanai, visticamāk, rodams tajā, ka pēkšņā saldas garšas pieplūde (to vajagot norīt uzreiz) pārstimulē nervu, kas savieno smadzenes ar vidukli, tādējādi to novēršot no visādu spazmatisku kustību (žagu) veikšanas. Tāpēc nākamreiz, kad nevarat tikt vaļā no žagām, pamēģiniet norīt tējkaroti cukura. Varbūt arī cilvēki, kas par jums tajā brīdī runāja, apklusīs un sāks domāt domas, saldas kā cukurs.

January 2, 2015

Saulkrastos tapis jauns un skaists vides objekts

Filed under: TV,Video — Tags: , , — Askolds @ 7:25 pm

Jau pats vietas nosaukums- Saulkrasti, liek domāt par sauli un atpūtu. Mazā Vidzemes kūrortpilsēta nav iedomājama arī bez velosipēdiem un velosipēdu muzeja. Tagad viss raksturīgais apvienots vienā vides objektā, kuram vietējie jau devuši nosaukumu- saules meitene. Un visticamāk pa visam drīz tā kļūs par iecienītu randiņu vietu. Vides objektam nozīmīgumu vietējo acīs piešķir arī tas, ka to veidojuši vietējie mākslinieki. Skices veidojusi datorgrafiķe Elīna Otiņa, kuras sirds lieta ir gleznošana. Vides objektā attēlotā meitene uz riteņa ir reāla personība, kura pa vasaru brauc atpūsties uz Saulkrastiem. Metāla kalējs Pēteris Oinaskovs stāsta, ka šis darbs neesot bijis no tiem vieglajiem un otru reizi viņš kārtīgi padomātu, pirms uzņemtos ko tādu radīt. Tomēr viņš ir lepns par paveikto. Saules meitene gan iespējams nebūs pēdējais šāds objekts, jaunā māksliniece savās skicēs attēlojusi ģimeni, kas pagaidām gan būs redzama tikai uz suvenīriem, bet nākotnē varētu kļūt arī par vides objektiem.

December 30, 2014

Arī ieslodzījumā iespējams iegūt izglītību

Filed under: TV,Video — Tags: , , — Askolds @ 5:42 am

Ieslodzītie, kas iespēju mācīties uztvēra kā maznozīmīgu laika kavēkli atbira ļoti ātri. Pāri palikuši tikai tie, kam pietiek apņēmības gadu vai pat divus ilgām mācībām. Eduards lepojas, ka vai puse Jelgavas cietuma viņu apskauž par paša šūdināto uzvalku. Tagad top mētelis, arī Eduarda divi bērni tērpti tēta šūtās drēbēs, taču viņš negrasās kļūt par skroderi. Bet Aleksandrs ar cietumā iegūtajām prasmēm cer pelnīt naudu, kad atgriezīsies brīvībā. Viņam tādas ir vairākas. Ar Norvēģijas valdības atbalstu Jēkabpils un Jelgavas cietumos ieslodzītie var apgūt piecas profesijas, arī latviešu valodu. Īpaša vērība projektā tika pievērsta tam, lai resocializācijas līdzekļi netiktu izšķiesti velti. Projekta vadītāji stāsta, speciālisti pētīja notiesāto pagātni un izstrādāja īpašu motivācijas programmu , lai mācītos tie, kam tiešām ir nopietni nodomi. Lai novērtētu cik efektīga šī programma būs vajadzīgs laiks, jo ne vienam vien cītīgam skolniekam iespēju izmēģināt jaunās prasmes dzīvē radīsies tikai pēc daudziem gadiem.

Vilki rada zaudējumus aitkopjiem

Filed under: TV,Video — Tags: , , — Askolds @ 5:09 am

Šogad Latvijas aitkopji cietuši ievērojamus zaudējumus, vilki saplosījuši 150 aitu, tai skaitā Ramatas pagastā 17 aitas. Naktī, kad Latvijā plosījās vētra, Ķerzu māju aitu aplokiem pārāva elektrības vadus. Aplokus vairs nesargāja elektriskais gans un vilki tika cauri diviem nožogojumiem, viņus neatbaidīja arī māju tuvums. Ķerzu saimniecībā tagad palikušas vairs tikai kādas 60 Latvijas tumšgalvainās aitas. Zaudējumi lēšami ap 1000, jo dzīvnieki nebija apdrošināti. Mājas un aitu aploki atrodas vien dažu kilometru attālumā no Igaunijas dabas rezervāta ”Nigulas”, tur igauņi vilkus nemedī. Barības meklējumos viņi ieklīst Latvijā, kur priekšā ir lielais Saklauru purvs. Tas savukārt kavē medniekiem tikt klāt vilkiem. Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka vilku postījumu teritorija arvien palielinās, taču arī nomedīto pelēču skaits ir ievērojams. Meža dienesta speciālisti zemniekiem iesaka naktī aitas turēt kūtī, bet ganībās izlaist suņu pavadībā un apkārt aplokam apvilkt elektrisko žogu, jo visus vilkus nomedīt nav iespējams un kamēr vien tie būs dzīvi, tie kāros pēc aitām.

December 5, 2014

Kaut kas gudrs par vēsturi

Filed under: Gudrības — Tags: — Askolds @ 5:35 am

Ļaundari no “300 Spartiešiem” izgudro modernu valsts pārvaldi

Persijas saldie puisīši – tie, kuru valdnieki pārvietojās cilvēku nestās karietēs, kuri krāsojās, gribēja pakļaut grieķus, kā arī, starp citu, bija vergturi – nemaz nav tik viennozīmīgi vērtējami.

Svarīgi nav tikai tas, ka viņi ieviesa pirmo moderno pasta sistēmu. Īstenībā Persija jeb, kā to sauca “300 Spartiešu” laikā, Ahemenīdu impērija, izveidoja lielisku valsts kārtību, kuras efektivitāte iedvesmoja valstsvīrus un citus narcistiskus tipiņus vēl vairākus gadu tūkstošus.

Viens no Persijas valdniekiem, Dārijs I, visu milzīgo valsti, kas sava uzplaukuma laikā bija lielāka pat par Romas impēriju, sadalīja administratīvās vienībās jeb satrapijās, kuru vietvalži maksāja nodokļus, uzturēja ceļus un apgādāja karaspēku. Viņš nošķīra iekšpolitiku un ārpolitiku, pirms šādi jēdzieni vēl bija radušies.

Neņemot vērā to, ka, ja nebūtu paveicies, tad viņi pakļautu Seno Grieķiju vēl pirms tās lielākajiem devumiem Eiropas civilizācijai, Persija nemaz nebija tik ļauna vieta, kur dzīvot.

Older Posts »

Powered by WordPress