Vakances

August 11, 2014

Cīņa ar nelegālo cigarešu tirdzniecību

Filed under: Notikumi,TV,Video — Tags: , , , — Askolds @ 12:15 pm

Daugavpils autoostā sāk cīņu ar nelegālo cigarešu tirdzniecību:

Jau sen bija zināms, ja ir vajadzība iegādāties nelegālās cigaretes, tad Daugavpilī tās ir pieejamas pilsētas autoostā. Nebija īpaši jānopūlas, lai atrastu, kas tās pārdos. Pārdevējas pašas burtiski nāca klāt un piedāvāja nelegālo preci. Tomēr jau no 2013 gada 14. oktobra tas tā vairs nav, jo no šī datuma Daugavpils autoostā sāk darboties pašvaldības policijas postenis, kas autoostā atradīsies visu laiku.

Autoostas darbinieki, jau no pirmajām pašvaldības policijas nostrādātajām dienām, ir pamanījuši situācijas uzlabošanos. Policijas darbinieki ne tikai uzrauga to, lai netiktu tirgotas nelegālās cigaretes, bet arī uzrauga kārtību autoostas teritorijā. Līdz ar to Daugavpils autoostā ir palicis daudz tīrāks, kā arī nav sastopami cilvēki spēcīgā alkohola reibumā. Viennozīmīgi var teikt, ka šis pilsētas vadības lēmums ir nācis par labu pilsētas vizītkartei, jo ko gan pilsētas ciemiņi no sākuma sastop, iebraucot pilsētā ar autobusu. Tomēr der atcerēties, ka Daugavpilī ir arī dzelzceļa stacija, kurai arī par labu nāktu tas, ka tur tiktu izveidots policijas postenis.

July 10, 2014

Medus pret klepu

Filed under: Gudrības — Tags: , — Askolds @ 12:17 pm

MedusMedus ir viens no līdzekļiem, kas ir slavens ar to, ka padara ciešamākus klepus simptomus. To izmanto visi, sākot ar tavu vecmāmiņu, kas par tevi uztraucas un beidzot ar māti un tēvu, kuriem no rīta jāiet uz darbu, bet viņi nevar izturēt tavu nebeidzamo klepošanu.

Un arī zinātne atbalsta medus pielietojumu šādiem mērķiem! Salīdzinot dekstrometorfāna (ja tu zini, kas tā ir par vielu, tad tu, visdrīzāk, kādreiz esi ar to apreibinājies),  medus un nekā nedarīšanas efektus, noskaidrojās, ka medus ne tikai palīdz labāk, kā nekādas zāles, bet arī labāk tiek galā ar klepu, nekā dekstrometorfāns.

Kā medus to dara? Domā, ka antioksidanti, kuri sastopami bišu smagā darba augļos (vai veģetārieši ēd medu? Tā taču ir kukaiņu apzagšana… it kā *viņām* nebūtu sirds!), palīdz tikt galā ar klepus pēcefektiem, bet tas, ka medus ir lipīgs un lēni tek, kaut kā palīdz atbrīvoties no klepus.

Slimākie notikumi kara vēsturē

Filed under: Notikumi,Raksti — Tags: — Askolds @ 12:08 pm

Karš, pat tiem, kas nekur nav dienējuši, nav nekāda joka lieta. Mēs labi zinām, cik cilvēku gājuši bojā dažādos konfliktos un to, ka karš ir vienkārši neapvaldītas šausmas. Taču dažreiz karā un it sevišķi tā aizkulisēs notiek lietas, kuras mēs varam saukt tikai par jocīgām. 

Nagirevas Eņģeļu mātes

Nacisti savas zvērības izvērsa gigantiskās proporcijās, tāpēc būtu negodīgi sākt ar viņiem. Bet tāpat sāksim ar Eiropu, konkrētāk, kādu Ungārijas ciematu, sauktu par Nagirevu (Nagyrév), kur kādas 30 sievietes sistemātiski noindēja ap 300 cilvēku.

Lieta tāda, ka Nagirevā 1. pasaules kara laikā atradās Sabiedroto kara gūstekņu nometne, un dažas no vietējām sievietēm ar šiem gūstekņiem nodibināja intīmus sakarus. Bet, kad viņu vīri atgriezās no kara, acīmredzot nedaudz pārsteigti par izveidojušos situāciju, viņi sāka mirt kā mušas. Tā dēļ Nagirevu pat iesauca par “slepkavību ciematu”.

Viss sākās tad, kad kāda interesanta vecmāte un ārste Jūlija Fazekas, ievācās ciematā 1911. gadā. Viņa ne tikai palīdzēja atbrīvoties no Antantes bērniņiem ungāru sieviešu vēderos, bet arī iedrošināja sievas ņemt stūri savās rokās, kad viņu vīri atgriezās no kara – t.i., viņus *novākt*. Šim mērķim izmantoja arsēnu, kuru dabūja vārot mušpapīru un nokasot no tās šo jauko indi.

Meitenes, iesauktas par “Eņģeļu mātēm” vai “Eņģeļu taisītājām” ilgu laiku nevarēja noķert, jo sieviete, kas ciemata morgā ierakstīja nāvju slēdzienus, bija Fazekas māsa. Pa kādiem desmit gadiem tika nonāvēti aptuveni 300 cilvēki – gan jau, ka mušpapīra pārdevējs brīnījās par apgrozījuma pieaugumu. Šajā laikā noindēšana bija tik ļoti iegājusi modē, ka ciemata domu rotāja uzraksts “arsēns ir jaunais iPhone”. Nu, visdrīzāk, ka nē, bet indēt vēl nekad nebija bijis tik populāri.

Irma Grēze – Aušvices hiēna

Aušvice bija vieta, kur nenormālais kļuva ikdienišķs, bet ja kaut kas bija nenormāls arī pēc Aušvices standartiem… ko tad?

Tāds bija Irmas Grēzes gadījums – viņa bija parasta Vācijas lauku meitene, kuru, šķiet, ka diezgan lielā mērā, uzbudināja spīdzināšana.

Pēc ieslodzīto runām, viņai ne tikai ļoti patika iedviest bailes, uzlaižot izsalkušus suņus ieslodzītajiem un staigājot apkārt ar pātagu un pistoli pie sāniem. Irmu esot pārņēmis tīri seksuāls uzbudinājums laikā, kad operēja viņas upures, kurām viņa ar pātagu bija sacirtusi krūtis.

Turklāt vēl viens interesants fakts – ieslodzīto memuāri vēsta, ka viņai esot bijis arī romāns ar nevienu citu kā Doktoru Jozefu Mengeli.

Viņu pakāra 22 gadu vecumā, un viņas pēdējais vārds esot bijis vienkārši skubinājums bendem: “Ātrāk!”.

Nacistu kara bērni

Nacisti vienmēr uztraucās par nepietiekamo āriešu skaitu pasaulē un tādēļ veicināja viņu dzimstību arī *ārpus* Vācijas. Izpildīto programmu sauca par Lebensborn, un, kaut arī tā vairāk vai mazāk bija sociālā palīdzība okupētajām teritorijām, šī programma, kā viss, kas saistās ar nacistiem, bija sasodīti jocīga.

Sākumā vācu karavīrus vienkārši iedrošināja sajaukties ar iekaroto teritoriju āriešiem. Ja viņu āriešu-bet-ne-vāciešu draudzenes palika stāvoklī, Lebensborn mājās, kas parasti bija kādu bagātu ebreju pamestie īpašumi, topošajām mātēm piedāvāja palīdzību – dzemdēt āriešus, padzert tēju un visādi citādi izklaidēties. Izklausās jauki? Jā, jo līdz šim tas īstenībā ir ļoti humāni.

Nepatikšanas sākās ar to, kad programmu gribēja “pastiprināt”, jo vai nu nepietika āriešu sieviešu, kas vēlējās sev vācu draugu, vai mātes negribēja atdot tos audzināšanā vāciešiem. Tāpēc Lebensborn sāka arī masveidā izlaupīt āriešu bērnus no Polijas – stāsta, ka šādi Polija zaudējusi līdz pat 100 tūkstošiem bērnu, kurus vai nu izņēma no bērnu namiem, vai vienkārši atņēma viņu mātēm.

Skumji ir nevis tas, ka Lebensborn bērnus par āriešiem pasludināja tīri pēc ārējām pazīmēm (par DNS tad laikam nebija dzirdējuši), bet tas, ka pēc kara šos bērnus, viņu mātes, kā arī māsiņas, kas viņus kopa Lebensborn namos, izsmēja, pazemoja un citādi izrīkojās tā, kā uzvarētāji mēdz izrīkoties pret zaudētājiem.

July 9, 2014

Iebraucēji Krievijā

Filed under: TV,Video — Tags: , — Askolds @ 6:31 am

Grūti noticēt, ka kontrolētajā Krievijā nav īstas atbraucēju uzskaites. Migrācijas dienests reģistrē tikai nelielu viesu daļu. Migranti maina dzīvokļus, tālruņus, mašīnas, nav skaidrs kur viņi strādā. Atbrauc un faktiski izgaist, tā sacīt paralēlā pasaulē. Pēc dažādām aplēsēm Sanktpēterburgā mitinās no pusmiljona līdz pusotram miljonam viesstrādnieku, lielākoties zemas kvalifikācijas darbaspēks. Viņi atbrauc pavasarī, rudenī dodas uz dzimteni, tad gada garumā statistikas skaitļi var atšķirties. Pēterburgā un ar to saplūstošajā Ļeņingradas apgabalā visvairāk ir uzbeki, tiem ar krietnu atstarpi seko tadžiki, tad ukraiņi. Mazāki ir moldāvi, kirgīzi un azarbaidžāņi. Pilsētas iekšienē migrantu apmetnes veidojas stihiski. Pēterburgieši baidās no šiem anklāviem, kas dzīvo pēc vietējiem neskaidriem likumiem un uzskata, ka šajos rajonos un to tuvumā nevar justies droši. Pētījumi rāda, ka dažos gados pilsētnieku neapmierinātība ir augusi sešas reizes. Tā pat kā visā Krievijā, arī Pēterburgā tagad nopietnāk ķeras pie viesstrādnieku problēmas. Vispirms viņus saskaita un pārskaita. Pētnieki vērtē un prognozē reģistrējamās un nekontrolējamās migrantu plūsmas, lai mēģinātu ietekmēt migrantu situāciju. Iestādes cenšas saprast, kas no kurienes un kāpēc atbraucis.

July 2, 2014

Mongoļi dod sievietēm lielu vaļu

Filed under: Gudrības — Tags: — Askolds @ 7:59 am

Mongoļu impērija bija lielākā valsts pasaules vēsturē, savā lielākās izplatības brīdī apņemot aptuveni 33 miljonus kvadrātkilometru visā Eirāzijā.

Par mongoļu nežēlību liecina ne tikai tas, ka Čingizhans varētu būt sencis aptuveni 16 miljoniem cilvēku visā pasaulē, bet arī tas, ka, piemēram, 1258. gadā pakļaujot Bagdādi, viņi brutāli nogalināja aptuveni miljonu cilvēku, pašu pilsētu nodedzinot – tā bija standarta prakse. Tam visam tomēr bija arī sava gaišā puse, kas izpaudās nepierasti brīvā attieksmē pret sievietēm.

Vēl ilgi pirms sieviešu emancipācijas Mongoļu impērijā sievietes varēja gan brīvi gan piedalīties karā, gan brīvi šķirties un precēties. Citur šajā laikā sievietes varēja staigāt čadrās, bet mongoļu sievietes gan pašas karoja, gan rūpējās par aizmugurē atstātajām mantām, kad vīri (un sievas) devās karā. Mongoļu hronikās bieži figurē viņu sievietes, kuras attēlo kā tik pat gudras, ietekmīgas un bīstamas, kā viņu vīriešus.

Older Posts »

Powered by WordPress